Atpakaļ uz jaunumiem 19/7/2017 Labu darot

Ziedojumu kastītes veikalos – ērtākais ziedošanas veids

Ziedojumu kastītes, kas izvietotas pie veikalu kasēm, pircēji atzīst par ērtu un pamanāmu ziedojumu vākšanas rīku, liecina nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkla ELVI veiktā aptauja par ziedošanu veikalos. Kastītes ziedojumu vākšanai ir pamanījuši 86,7% aptaujas dalībnieku un tikai 12.3% norāda, ka naudu šādās ziedojumu kastēs nekad neziedo. “Šie rezultāti apstiprina – ziedojumu kastītes veikalos lielāko daļu sabiedrības mudina iesaistītes labdarībā, lai sniegtu vismaz nelielu atbalstu līdzcilvēkiem,” komentējot aptaujas rezultātus, stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Vairums respondentu naudu ziedojumu kastītēs met vairākas reizes gadā (21%) vai precīzi nespēj noteikt savu ziedošanas regularitāti (24,7%), tomēr gandrīz piektā daļa aptaujāto (17,3%) atzīst – ziedojumu kastītes ar nelielu naudas summu papildina pat vairākas reizes mēnesī. Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki izlemj ziedot naudu, ir nozīmīgs ziedojumu vākšanas mērķis – tas būtisks 37,5% aptaujāto. Uz ziedojumu veikšanu respondentus pamudina arī personīgais garastāvoklis. 22,9% aptaujāto atzīst – naudu ziedojumu kastītēs met tad, ja ir labā noskaņojumā, savukārt 23,1% to dara, ja makā sakrājies pārāk daudz sīknaudas. “Daudzi aptaujas dalībnieki komentāros bija norādījuši – naudu ziedojumu kastītēs labprāt met viņu bērni, kam ļoti patīk pats ziedošanas process, tāpat uz ziedošanu pamudina cilvēcīgums un vēlme palīdzēt neaizsargātajiem, kas paši par sevi nespēj parūpēties – bērniem un dzīvniekiem,” stāsta Laila Vārtukapteine.

Arī aptaujas rezultāti norāda – tās dalībnieki par nozīmīgākajiem ziedojumu vākšanas mērķiem uzskata dažāda veida palīdzības sniegšanu bērniem – tas minēts 61,5% atbilžu. 21,5% respondentu norāda, ka jāpalīdz bērniem ar smagām saslimšanām, invaliditāti; 13,6 % uzskata, ka svarīgi palīdzēt trūcīgu vai nelabvēlīgu ģimeņu atvasēm; 12,2% atbalsta ziedojumu vākšanu bērnu rehabilitācijai, bet 9,5% – palīdzības sniegšanai bērnunamos mītošajiem mazuļiem. Tāpat aptaujas dalībnieki min, ka ir vērts vākt ziedojumus bērnu talantu attīstībai (2,5%) un bērnu vasaras nometnēm (2,2%). Atbalsta sniegšanu dzīvnieku patversmēm par būtisku ziedojumu vākšanas mērķi uzskata 12,3% aptaujāto.

“Lai arī aptaujas dalībnieki diezgan skaidri norāda viņuprāt svarīgākos ziedojumu vākšanas mērķus, vairāk kā trešdaļa (38,8%) atzīst – ziedojot kasiera izdoto naudas atlikumu, dažreiz nemaz neievēro, kam ziedojumi tiek vākti,” stāsta L.Vārtukapteine, turpinot: “Pircēji arī atklāj – ziedojumu kastītēs visbiežāk ziedo aptuveni 1 eur (25,5%) vai mazāku summu – 21-50 centus (23,6%).”

Ziedojumu kastes veikalos 27,9% aptaujas dalībnieku atzīst par pašu ērtāko ziedošanas veidu, tāpat viņi norāda – ir ērti ziedot, izmantojot labdarības tālruni (18,8%) vai iegādājoties preces, no kuru pirkuma daļa naudas tiek novirzīta labdarībai (22,5%). “Veikalu tīkla ELVI dati apstiprina – pircēji tiešām labprāt iegādājas preces, kuru pirkums vienlaikus ir arī ziedojums labdarībai. ELVI jau piekto gadu īsteno labdarības programmu neauglības ārstēšanas atbalstam, un šogad, līdztekus ziedojumu kastītēm, tālrunim un cita veida ziedošanas iespējām, esam uzsākuši šādu preču tirdzniecību veikalos ELVI. Pie precēm, kuru pirkums vienlaikus ir arī ziedojums labdarības atbalstam, esam ievietojuši speciālas informatīvas zīmes un starp līdzvērtīgiem produktiem pircēji visbiežāk izvēlas tieši tos, kas vienlaikus sniedz iespēju palīdzēt labdarības mērķim,” stāsta Laila Vārtukapteine.

“Lai arī 29% aptaujāto norāda, ka ar dažādu sociālo problēmu risināšanu vairāk būtu jānodarbojas tieši valsts pārvaldei, 42,3% aptaujāto norāda – ja personīgais labklājības līmenis būtu augstāks, iedzīvotāji labprāt ziedotu vēl vairāk. Tas priecē, jo apstiprina – ziedošana pamazām veidojas par būtisku mūsu kultūras daļu,” komentējot aptaujas datus, rezumē L.Vārtukapteine.

Aptauja par ziedošanas paradumiem veikalos norisinājās interneta vidē 2017.gada jūnija sākumā, tajā piedalījās 300 abu dzimumu respondenti no visiem Latvijas novadiem, respondentu vidējais vecums – 37,2 gadi. Respondentu vidējais ienākumu līmenis 35,3% atbilžu norādīts robežās no 101 līdz 400 eur; 29% atbilžu – no 401 līdz 750 eur robežās, pārējo aptaujas dalībnieku ienākumi atbilst citām ienākumu grupām vai nav norādīti vispār.